Tradicionāli ķīniešu etiķa{0}}gatavošanā kā galvenās izejvielas izmanto lipīgos rīsus un parastos rīsus (japonica rīsus) kā galveno izejvielu dienvidos, sorgo un prosu ziemeļos, kviešus Centrālajā līdzenumā un kviešu klijas Sičuaņā un Šaansi. Mūsdienās kā aizstājējus parasti izmanto arī šķeltos rīsus, kukurūzu, batātes, kaltētus batātes, kartupeļus un kaltētus kartupeļus. Izejvielas vispirms tiek tvaicētas, želatinizētas, sašķidrinātas un saharificētas, lai cieti pārvērstu cukurā. Pēc tam raugu izmanto etanola raudzēšanai un ražošanai. Visbeidzot, etiķskābes baktērijas fermentē etanolu, oksidējot to līdz etiķskābei.
Etiķim no cukurotām izejvielām var izmantot vīnogas, ābolus, bumbierus, persikus, hurmas, dateles, tomātus u.c., lai pagatavotu dažādus augļu etiķus. Var izmantot arī medu un melasi. Tam nepieciešami tikai divi bioķīmiskie posmi: fermentācija ar etanolu un etiķskābes fermentācija. Jia hurmas etiķis no Shanxian apgabala Henaņas rietumos vēsturiski bija veltījuma etiķis.
Etiķis, kas izgatavots no etanola, pievienojot etiķskābes baktērijas, iziet tikai vienu bioķīmisko posmu: etiķskābes fermentāciju. Piemēram, kā izejvielu izmantojot vāju-spirtu vai pārtikas spirtu, kas atšķaidīts ar ūdeni, etiķi var iegūt, izmantojot ātrās pagatavošanas metodi, kas ļauj iegūt etiķi tikai 1–3 dienās.
Balto etiķi var pagatavot, atšķaidot ēdamo ledus etiķskābi ar ūdeni un pēc tam pievienojot garšvielas, garšvielas, krāsvielas utt., lai izveidotu etiķi ar pagatavotam etiķim līdzīgu garšu.
